Vairumam cilvēku, kuriem līdz šim nav bijušas nepieciešamas brilles, pirmās redzes traucējumu pazīmes parādās 40-45 gadu vecumā, kad arī rodas nepieciešamība pēc pirmajām brillēm tieši lasīšanai. Lasīšanai piemērotas brilles ir obligātas, lai nodrošinātu lasīšanas komfortu, jo novecojot samazinās acs lēcas elastīgums un samazinās acs spēja pielāgoties dažādiem attālumiem (akomodācija). Samazinoties acs pielāgošanās spējai, burtu atpazīšanai jāpieliek lielākas pūles..
Vecuma tālredzība, kuru speciālisti dēvē par presbiopiju, ļoti apgrūtina lasīšanu bez brillēm, bet vēlāk to padara pavisam neiespējamu. Redzes traucējumi progresē pamazām, un tie var sākties pat no 35 gadu vecuma. Tomēr lielākajai daļai cilvēku pirmās brilles lasīšanai ar plus 1 dioptriju kļūst nepieciešamas starp 45 un 50 gadu vecumu. 50-60 gadu vecumā acs akomodācija pavājinās vēl vairāk, un tad lasīšanai jau nepieciešamas brilles, kuru optiskais stiprums pārsniedz plus 2 dioptrijas.
Tomēr uztraukumam nav pamata - vecuma tālredzība ir dabisks process, kas piemeklē visus cilvēkus. Līdz ar novecošanos mūsu acīm kļūst arvien grūtāk pielāgoties pie dažādiem attālumiem. Tādēļ acis vairs nespēj saredzēt tuvumā esošus objektus, burti un cipari saplūst, kļūst neskaidri. Avīžu, karšu, autobusu sarakstu vai grāmatas lasīšanas process kļūst arvien grūtāks - rokas pēkšņi ir kļuvušas "par īsām".